Описание | Автор | ||
---|---|---|---|
Roma eterna
La fecha tradicional que los historiadores asignan a la fundación de la ciudad de Roma es 753 a. C. Los historiadores romanos calculaban el tiempo a partir de ese hecho, designando tal o cual año ab urbe condita, o a. u. c. («desde la fundación de la ciudad»). Así pues, el año 1 d. C. sería 754 a. u. c, 1000 d. C. sería 1753 a. u. c, 1492 d. C. sería 2245 a. u. c. y así sucesivamente. Todas las fechas empleadas en este libro son a. u. c. y no deben confundirse con las fechas del sistema seguido en el mundo cristiano. No hay ningún poder, sobre la faz de la Tierra capaz de resistir la acometida del Imperio Romano. Así es, así ha sido y así será. Mediante la fuerza bruta, el terror y el impulso de una voluntad indomable, los ejércitos romanos han sometido a todo un mundo. Durante miles de años, desde el reinado de Maximiliano El Grande en el año 1203 a.u.c. hasta una nueva era de desarrollo científico y fascinantes avances tecnológicos, incontables enemigos y oportunistas han tratado de enfrentarse al Imperio. Pero lo único que han conseguido ha sido morder el polvo bajo las botas implacables y despiadadas de Roma. Hay, sin embargo, un grupo de gente que sufre y que resiste en la sombra a lo largo de muchos siglos de opresión, gente que sueña con el glorioso día, cada vez mas cercano, en la que los cielos abrirán a ellos para que, sobre los barcos que construyeron en secreto, puedan protagonizar el gran Éxodo hacia las estrellas. |
Silverberg Robert | ||
Rozvaliny Gorlanu
První kniha fantasy série příběhů o Willovi a jeho přátelích z hradu Redmontu. Will je na svůj věk malý, ale zato je hbitý a neobyčejně bystrý. Celý život snil o tom, že se stane slavným rytířem jako otec, kterého nikdy nepoznal, ale do bojové školy na hradě Redmontu ho pro malý vzrůst nepřijmou. Místo toho se dostane do učení k Haltovi, tajemnému hraničáři, jehož záhadnou schopnost neviditelně se pohybovat lidé přičítají černé magii. Will se postupně učí používat zbraně hraničáře: luk a šípy, šedozelenou pláštěnku a houževnatého malého ponyho. Ačkoli Will nemá meč ani velkého koně, po kterých tolik toužil, zjistí, že dobrý hraničář je pro království stejně důležitý jako slavný rytíř. A když se s Haltem vydá na nebezpečnou výpravu do pustiny, aby vystopoval děsivé tvory, kteří se chystají zabít krále, zjistí nakonec, že hraničářské zbraně nejsou tak špatné… Серия: Hraničářův učeň |
Flanagan John | ||
ROMA IV | Копылова Марина | ||
Retribution falls Серия: Tale of Ketty Jay | Wooding Chris | ||
Rebel Fay
Desperate to free his mother from a caste of ruthless elven assassins, Leesil joins his beloved Magiere, the sage Wynn, and their canine protector, Chap, on a difficult journey through mountains and harsh winter. Should they survive the hardships of wilderness, they still face the perils of the mysterious Elven Territories. Unbeknownst to them, they've been united at the command of Chap's Fay kin to forge an alliance against the forces of dark magic. But now Chap must guard his companions from enemies and allies-not always certain which is which. And as they uncover the truth, they discover just how close the enemy has always been. Серия: Noble Dead |
Hendee Barb, Hendee J C | ||
RIETUMOS NO ĒDENES
RIETUMOS NO ĒDENES Harijs Harisons Saprātīgu ķirzaku un akmens laikmeta cilvēku sadursme… Vai patiešām tāda ir civilizācijas vēsture? Par to varēsiet izlasīt aizraujošajā episkajā romānā, kas ir viens no interesantākajiem populārā amerikāņu rakstnieka daiļradē. Rīga, 1997 Izdevniecība GANDRS HARRY HARRISON West of Eden Published by Panther Books 1985 Granada Publishing Ltd. Copyright © harry harrison 1984 © No angļu valodas tulkoja Valdis Felsbergs © Dmitrija Paramonova vāks un zīmējumi © Katrīnas Vasiļevskas noformējums Redaktors Pāvils Silnieks Korektore Daira Sluka ISBN 9984-593-00-2 SATURS 1. grāmata 11 2. grāmata 176 Pasaule rietumos no Ēdenes 349 Vēsture 351 Vārdnīcas 366 Zooloģija 372 Pateic ības Rakstot šo romānu, es izmantoju dažādu nozaru ekspertu padomus. Jilanē bioloģija ir dr. Džeka Koena darbs. Jilanē un marbaka valodas radījis prof. T. A. Šipijs. Bez viņu palīdzības un padoma grāmata būtu citāda un daudz nabadzīgāka. Mana pateicība viņiem ir bezgalīga. Harijs Harisons Harijs Harisons dzimis 1925. gadā Stemfordā, Konektikutas pavalstī (ASV), audzis Ņujorkā un 18 gadu vecumā iesaukts Savienoto Valstu armijā. Pēc vairākiem gadiem atgriezies civilajā dzīvē, viņš uzsāka komiksu biznesu un nodrošināja sev veiksmīgu redaktora karjeru, līdz brīdim, kad 1951. gadā rada sev jaunu nodarbi kā neatkarīgs rakstnieks. īpašu vietu ražīgā rakstnieka daiļradē ieņem Ēdenes romānu triloģija, kuras pirmo romānu Rietumos no Ēdenes (1984) kā klasisku Harisona darbu arī pedāvājam latviešu lasītajam. Harijs Harisons ir viens no pasaules fantastiskās literatūras rakstnieku asociācijas (WSF) entuziastiem un vadītājiem. Kopā ar ģimeni viņš līdz šim uzturējies daudzās valstīs, tostarp Meksikā, Anglijā, Itālijā un Dānijā. Ēdenes sarakstīšanas laikā Harisoni bija apmetušies Īrijā. Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Mozus I. 2. - 8. Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes. Mozus I. 4. -16. |
HARISONS HARIJS | ||
RĪTDIENAS NOLAUPĪTĀJI
Sakje Komacu RĪTDIENAS NOLAUPĪTĀJI FANTASTISKU DARBU KRĀJUMS IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1977' Fantastisku stāstu krājumā ietilpst: Pamestie Projekts likumam par kukuļņemšanu . . Dienu pirms bankrota Rok un rok Dūmu ziedi Nezvēru iznicināšana Izaicinājums augstumam «Vērša galva» Mēness svētki Pasaka Kad skumjas jūs māc «Ziedu svētki Rītdienas nolaupītāji . . . Сакё Комацу ПОХИТИТЕЛИ ЗАВТРАШНЕГО ДНЯ Серия «В мире фантастики» Издательство «Зннатне» Рига 1977 На латышском языке Перепел с русского Александр Плесум Художник Эвалдс Вилке Предисловие Д. Дубровского «Rītdienas nolaupītāji» ir pirmais Padomju Savienībā izdotais pazīstamā japāņu rakstnieka fantasta Sakjo Komacu krājums, kuru 1970. gadā laida klajā izdevniecība «Mir». Krājumā ietilpst romāns un vairāki stāsti. Autors iepazīstina lasītājus ar problēmām, kas nodarbina japāņu tautu, parāda labas gribas cilvēku iespējas, attēlo hipotētiskas nākotnes sabiedrības ainas. No krievu valodas tulkojis Aleksandrs Plēsums Mākslinieks Ēvalds Vilks D. Dubrovska priekšvārds Izdota saskaņa ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu (Č) Tulkojums latviešu valoda Izdevniecība «Zinātne», 1077 FANTASTIKA UN ĪSTENĪBA Atkal parādījies Goemons! Cik negaidīta tikšanās!… Neviļus prātā nāk Tokija, Ginzas neona uguņu bakhanālijas, milzīgā automašīnu straume. Un tad no stikla un betona celto daudzstāvu universālveikalu vidū ieraugām arī nelielu tradicionālajā viduslaiku stilā būvētu ēku. Tas ir slavenais Kabuki teātris. Te rampas ugunīs atdzīvojas sešpadsmitais gadsimts, nemierīgais laiks, kad feodālās valstiņas nemitīgi karoja cita <ir citu, un tā asiņainie konflikti. Darbības centrā — to laiku vienkāršās tautas iemīļotais varonis Isikava Goemons, japāņu Robins Huds, visu vājo un apspiesto aizstāvis. Un atkal mēs tiekamies ar Goemonu. Tagad jau laikmetā, kad Zemes cilvēki pastaigājas pa Mēnesi, pārstāda sirdis, konstruē «domājošas» mašīnas .. . Šodienas Japānas īstenība dod fantastiskās literatūras autoriem visbagātāko materiālu. Tā nav nejaušība, ka japāņu žurnālistikā nācis modē darināt vārdus ar priedēkli «super». Visātrākais vilciens pasaulē joņo, pareizāk sakot, lido starp Tokiju un Osaku ar 210 kilometru lielu ātrumu stundā; super- ekspresis nosaukts par «Hikari» («gaisma»). No Japānas kuģu būvētavu stāpeļiem nolaiž ūdenī vislielākos kuģus, kādi jebkad šķēluši jūras viļņus, supertankkuģus, kuru kravnesība ir 125, 200, 300 tūkstoš tonnu. Japānas kuģu būvētāju rasējumos mēs redzam arī vēl varenākus — 400 un 500 tūkstoš tonnu milzeņus. Visgarākie zemūdens tuneļi, protams, atrodas Japānā, bet pasaulē visgarākie tllti savieno salas, kuras apskalo Iekšējās jūras ūdeņi Starp citu, ar šo supertuneļu un supertiltu palīdzību Japānas salu valsts ir tik ļoti «sablīvējusies», ka, pēc franču žurnālista Japānas apstākļu pazinēja Robēra Gilēna domām, to gandrīz vairs novar saukt par arhipelāgu! Piebildīsim vēl, ka Japānā apspriež projektus jaunu superpilsētu celšanai uz mākslīgi izveidotām salām, kā arī uz lielām platibām, kuras varētu atkarot jūrai. Jau pirms otrā pasaules kara japāņi, baidīdamies no zemestrīcēm, atzina par labāku būvēt tikai dažu stāvu ēkas, galvenokārt no koka. Tagad Tokijas centrā gluži kā izaicinājums dabas kaprīzēm gaisā izslējies «Kasumiga- seki» trīsdesmit septiņu stāvu korpuss — jaunākais antiseismiskās tehnikas sasniegums. Tas neapšaubāmi ir pārdrošs, taču daudzsološs sākums. Un, ja runājam par mūsdienu Japānas arhitektūru, tad Kendzo Tanges vārds un viņa dibinātā skola iezīmē īstu revolūciju šajā jomā. Vislielākie tankkuģi un vismazākie tranzistoru radiouztvērēji pasaulē, «supermoderni» tempļi un viskompaktākie krāsainie televizori. Bet varbūt tās ir tikai spilgtas detaļas, kas pirmajā brīdī piesaista uzmanību? Nē. Japāna pavisam īsā laikā — nepilnos trīs gadu desmitos — izdarījusi milzīgu lēcienu un pēc sava rūpnieciskas produkcijas apjoma starp kapitālistiskajām valstīm ierindojusies otrajā vietā. Lai iegūtu uzskatāmu ilustrāciju tam, kādus rezultātus devusi zinātniski tehniskā revolūcija, tad labākus piemērus par Japānu nemaz nav jāmeklē. Liekas, ka tieši te nu būtu īstais brīdis mazliet apstāties, lai lietišķi apsvērtu reālo stāvokli. To mums liek darīt ari priekšvārda virsraksts «Fantastika un īstenība». Kā zināms, japāņu «ekonomiskā brīnuma» rašanos veicinājuši visai prozaiski iemesli. Japānas rūpniecības straujo tehnisko modernizēšanos rosināja ASV milzīgie speciālie pasūtījumi, kuru cēlonis piecdesmitajos gados bija karš pret korejiešu tautu, bet sešdesmitajos gados — amerikaņu imperiālistu karš pret Vjetnamas tautu. Nežēlīgi ekspluatējot japāņu strādnieku zelta rokas un aizvilinot uz pilsētām lauku jauniešus, monopoli konkurences G cīņā ar saviem varenajiem Rietumu sāncenšiem pielietoja visrafinētākās kapitālistiskās «racionalizācijas» metodes. Lūk, par kādu cenu tapis šis «brīnums». Bet vai tas pastāvēs ilgi? Vai nepārvērtīsies par mirāžu? Nevienam taču nav noslēpums, ka Japāna ir ārkārtīgi nabadzīga ar dabas resursiem: tai ir niecīgi rūdu un naftas krājumi, nemaz nav vilnas un kokvilnas, ir liels pārtikas produktu deficīts. Japānas liktenis atkarīgs no eksporta. Taču eksporta produkcijas ražošana savukārt saistīta ar milzīgu importa palielināšanu. Un šai, pēc ārējā izskata grandiozajai celtnei ar izkārtni «Boeki» (ārējā tirdzniecība) un skaitli «30 000 000 000 dolāru», kas mirgo tās fasādē, nav tādu antiseismisku pamatu, kādi ir debesskrāpim «Ka- sumigaseki». Gluži otrādi, tā ārkārtīgi ātri samana visniecīgākos satricinājumus augsnē, kas baro starptautisko tirgu un it īpaši ASV tirgu, kurā tiek realizēta trešā daļa no Japānas ārējās tirdzniecības apjoma. Lūk, kāpēc Japānā miljoniem ļaužu, dodoties vakarā gulēt, norūpējušies domā: kas gan būs rīt? Neapmierinātība ar tagadni un bažas par nākotni vijas cauri daudziem jo daudziem japāņu rakstnieku darbiem. Izņēmums nav ari fantastiskie sacerējumi. Galvenokārt tāpēc, ka šis žanrs atļauj iepazīstināt lasītājus ar svarīgākajām dzīves problēmām ļoti kontrastainā, uzskatāmā, pat hipertrofētā veidā un turklāt vēl tādā formā, kas aizrauj visu vecumu literatūras cienītājus. [1] Es vairākas reizes esmu bijis Japānā, un vienmēr mani izbrīnījusi japāņu neparasti lielā lasitdziņa. Kā liecina UNESKO apkopotie dati, Japāna pieder pie tām pasaules zemēm, kurā visvairāk lasa. Liekas, kas gan varētu pārsteigt maskavieti, kurš ik dienas redz savus tautiešus ar grāmatu rokās pārpildītā autobusā, Maskavas upes krastmala vai pat uz metro eskalatora kāpnēm. Jebkurā Japānas grāmatu veikalā, jebkurā kioskā jūs varat paņemt grāmatu no plaukta un ne tikai to pavirši pāršķirstīt, bet nu lasīt bez steigas, cik ilgi vien vēlaties. Šo atjauju plaši izmanto japāņu skolēni un studenti. Tokijas «Latīņu kvartālā» — Kandā, ko bez pārspīlējuma var nosaukt par grāmatu impēriju, redzami simti un tūkstoši visu vecumu un kārtu lasītāji, tomēr galvenokārt tie ir jaunieši, kas mācās kādā skolā. Citi bez maksas «zubrī» savu «priekšmetu», citi aplūko frivolās ilustrācijas neskaitāmajos bulvāru žurnālos, vēl citi iedziļinājušies bieza psiholoģiska romāna sēj urna. Bet, ja jūs ieraugāt jaunekli, kas, saliecies deviņos likumos, ar nodzisušu cigareti zobos, stāv uz kāpņu zemākā pakāpiena, aizmirsis visu, kas notiek pasaulē, un ieurbies ar savām tuvredzīgajām acīm, kuras paslēpušās aiz lētām brillēm (Japānā brilles ir ļoti dārgas!), grāmatā ar mīkstiem vākiem, tad ziniet: jūsu priekšā ir zinātniskās fantastikas cienītājs! Jāpiebilst, ka zinātniskās fantastikas žanrs Japānā parādījies visai nesen, pēc otrā pasaules kara. Laikam gan vairāk par citiem mūsdienu fantastikas jomā darbojušies tādi padomju lasītājiem jau pazīstami literāti kā Siniti Hosi, Morio Kita, Kobo Abe, Sakjo Komacu. Izdevniecība «Mir» publicējusi labākos šo autoru darbus divos iepriekšējos krājumos*. Šis krājums veltīts tikai S. Komacu daiļradei. Sakjo Komacu ir vēl samērā jauns cilvēks — dzimis 1931. gadā, taču viņu uzskata par vienu no visražīgākajiem rakstniekiem fantastiskās literatūras jomā. Komacu ieguvis izglītību Kioto universitātē, kur pabeidzis filoloģijas fakultātes itāliešu valodas nodaļu, bet apstākļu sagadīšanās dēļ sācis strādāt pavisam citā nozarē — par žurnālistu ekonomikas jautājumos. īpašu uzmanību Komacu veltījis aktuālām atomenerģijas izmantošanas problēmām, kas viņam ļoti noderēja vēlāk, kad viņš jau darbojās fantastiskajā literatūrā. 1959. gadā Komacu sāka rakstīt politiskus un humoristiskus apskatus savas dzimtās pilsētas Osakas radioraidījumiem. Vienlaikus viņš izmēģināja spēkus fantastikā. Ļoti drīz, jau pēc diviem gadiem, viņa stāstu krājums ieguva žurnāla «S. F. Magazine» prēmiju. Stāsts «Zemei — mieru», kas devis nosaukumu šim godalgotajam krājumam, pēc mūsu domām, ir labākais, ko uzrakstījusi autora spalva. Starp citu, Japānā ne mazāk populārs arī Komacu romāns «Japāņu cilts apaši», bet romāns «Rītdienas nolaupītāji» pieredzējis vairāk nekā desmit izdevumu. Kā jau iepriekš minējām, Komacu ir ārkārtīgi ražīgs rakstnieks; viņš publicējis daudzus krājumus un veselu sēriju romānu, tai skaitā «Atdzimšanas diena» un «Bezgalīgās straumes malā». Ko var sacīt par Sakjo Komacu daiļrades raksturīgākajām īpatnībām? Viņam ir sava individualitāte, ko veidojusi visa viņa dzīves pieredze. Vispirms, protams, jāatzīmē Komacu darbu asais publicistiskais raksturs, noteikta politiskā ievirze. Komacu pamatīgā zinātniskā erudīcija, viņa spilgtās literārās dotības un vispusīgā prakse žurnālistikā līdzās skaidri izteiktai darba mīlestībai, kas tik raksturīga japāņiem, liekas, ir tie iemesli, kas varētu dot viņam iespēju tagad mierīgi mājot Olimpā. Taču Komacu pēc tā netiecas. Viņa spalvu virza nemierpilna, dedzīga sirds. Un viņš steigšus, dažkārt pat pamezdams novārtā savu māksliniecisko meistarību, raksta arvien jaunus un jaunus darbus, kuri fantastikas žanrā atspoguļo šodienas Japānas īstenību, daudzmiljonu japāņu tautas vitālās intereses un centienus. Komacu daiļrades galvenā tendence ir humānisma principu aizstāvēšana pret kapitālistiskās sabiedrības vandālismu, cīņa par mieru pret agresijas un fašisma spēkiem, cilvēka cieņas cildināšana un personību nomācošās naudinieku varas kategoriskā nosodīšana. Tieši tāpēc arī Komacu nejauj sev lidināties «tīrās» vai izklaidējošās fantastikas mākoņos; pēc viņa domām, attēlot Zemes vīriešu un Marsa sieviešu mīlas dēkas kosmosā ir veltīga laika tērēšana. Komacu nekautrējas ieaust fantastiskās fabulas audumā veselus publicistikas fragmentus, kas ņemti no šodienas laikrakstiem. Negatīvie personāži, kurus šausta Komacu, nav jāmeklē uz tālām planētām, — viņi atrodami tepat uz mūsu mazās, taču mums visiem dārgās Zemes. Komacu bez aplinkiem izvelk šos izdzim- teņus skatuves priekšplānā un spilgti apgaismo ar satīras starmeti. 110 ii amerikāņu plutokrāti un amerikāņu militāristi, tie ir japāņu fašisti un pseidodemokrātiskie pērkamie politikāņi, galvanizēti revanšisti un savā alkatībā zvēriski kļuvušie vecie un jaunie «nari- kini» (japāņu ekvivalents Eiropas un Amerikas jaunbagātniekiem). Burtiski katra Komacu uzrakstītā rindiņa skaidri pauž viņa simpātijas pret fiziskā un intelektuālā darba cilvēkiem, rakstnieka cenšanos atvērt viņiem acis, lai viņi spētu saskatīt bargo dzīves realitāti, brīdināt viņus no ilūzijām un pievilšanās, no ieslīgšanas pašapmierinātībā un mietpilsoniskā bezrūpībā. Visai raksturīgs šai ziņā ir romāns «Rītdienas nolaupītāji». Tajā rakstnieks ar visu sava talanta spēku aicina būt modriem, viņš brīdina, ka par nākotni aktīvi jācīnās jau tagad, citādi var būt par vēlu. Potenciālie mūsu rītdienas nolaupītāji atrodas tepat līdzās, viņu Jaunos nodomus un viltīgos plānus nepieciešams izjaukt. Komacu ir caur un cauri reālists. Viņš nepavisam neidealizē savus pozitīvos varoņus; parasti tie ir vidusmēra cilvēki, par kuriem autors runā ar labsirdīgu un tēvišķīgu smīnu (atcerēsimies, ka Komacu strādājis par humoristiskā žurnāla līdzstrādnieku!). Tādu viņš atveidojis ari romāna «Rītdienas nolaupītāji» galveno varoni Judzo Todu, parastu ierēdni, kas strādā lielā elektroapa- ratu ražošanas kompānijā un ar nepacietību gaida kārtējo algu, lai varētu uzaicināt savu līgavu uz kino vai arī iedzert kādu glāzīti. Tajā pašā laikā Toda apzinās, ka viņa dzīve ir neinteresanta un pat nedabiska; ar asiem satīriskiem vilcieniem Komacu attēlo šadas esamības noslēgto loku. Lūk, sarūgtinātā Todas iekšējais monologs: «Alga niecīga, tramvajos mūžīga spaidīšanās, priekšnieks — īdzīgāks par jebkuru prātu izkūkojušu veceni, darba biedri — roklaižas un lišķi, gajas šķēlītes ēdnīcā — plānākas par zīdpapīru, cenas — pasakaini augstas, politiķi — meji, sievietes — idiotes, vīrieši — ēzeli, masu informācija — ārprātīgo murgi, nodokļu resora ierēdņi— īstas dēles.» Pēc kārtējās ķildas ar līgavu Toda izbrauc ārpus pilsētas, lai nomierinātu savus nervus, un tur sastop ērmotu cilvēku jeb, precīzāk izsakoties, cilvēkam līdzīgu būtni. Tā vārds ir' Goemons. Tas ir kaut kāds maza auguma radījums, apaļš un sārts kā biete; mutes līnija no vienas auss līdz otrai, labā acs skatās uz augšu, kreisā — uz leju; tērpies daļēji pēc eiropiešu, daļēji pēc japāņu modes; pār plecu lietussargs un rokā melna lādīte. Dīvains tips, kurš runā lauzītā japāņu valodā. Tā Goemonam — populārajam japāņu folkloras varonim un Kabuki lugu personāžam — fantasts liek parādīties jaunā izskatā. Mēs nepavisam nedomājam pārstāstīt romāna saturu. Gribējās tikai pievērst lasītāja uzmanību tam, cik neparasti, būtībā kariķētā veidā Komacu attēlo Goemonu, kurš ieradies no citas planētas, ar likteņa lēmumu nomests uz Zemes. Izrādās, Goemons spēj radīt «skaņas vakuuma» fenomenu, tas ir, pārvērst pasauli par absolūta klusuma valstību. Ļoti asprātīgi Komacu izmanto pēkšņi izveidojušos situāciju, kad neviens vairs neko nedzird. Autora fantāzijai patiešām nav robežu. Humors dzirkstīt dzirkstī. Jocīgas ainiņas — mājās, uz ielas, firmas telpās, televīzijas studijā, pēc tam parlamentā — seko cita citai. Lai efekts būtu vēl lielāks, Komacu liek Goemonam radīt vēl vienu fizikālu fenomenu: «sasaldēt» visas sprāgstvielas. Rezultātā pulveris neuzliesmo, dinamīts nesprāgst, kodol- degviela pārvēršas inertā masā un pat automobiļi vairs nebrauc, jo aizdedzes sistēma nedarbojas. Sākas nikna rūpniecisko grupējumu un militāro kliķu cīņa par to, kurš ātrāk izdibinās Goemona noslēpumu. Vētrainu darbību izvērš fašistiskās bandas, kuras cenšas izmantot vispārējā sajukuma atmosfēru, lai sagrābtu varu. Taču visa šī traģikomiskā kņada beidzas ar to, ka Amerikas Savienoto Valstu karaspēks, izvirzīdams par ieganstu ASV un Japānas līgumu par savstarpējās drošības garantēšanu, vienkārši okupē sava sabiedrotā — Japānas teritoriju. Kad lasām romāna lappuses, kurās aprakstītas debates Japānas parlamentā sakarā ar ASV iejaukšanos valsts iekšējās lietās, liekas, ka gluži nevilšus esam nakļuvuši mūsdienu Japānas politisko vētru pašā epicentrā. Ne vienreiz vien taču aktuāls bijis jautājums par japāņu tautas sen nolādētā «ampo» (ASV un Japānas drošības līguma saīsināts apzīmējums) pagarināšanu un likvidēšanu. Romāna epilogā tieši Todam — un tas ir simboliski! — nākas risināt liktenīgo dilemmu: ko darīt tālāk? Viesis no kosmosa taču klausa tikai viņu. Ja Goemons atjaunos skaņu un sprāgstvielu enerģiju, tad ne tikai automobiļi un lidmašīnas atgūs spēju pārvietoties, bet arī raķetes, lielgabali un bumbas kļūs atkal lietojamas. No viena vienīga vārdiņa «jā» vai «nē», kurš jāpasaka Todam — pavisam vienkāršam un neievērojamam cilvēkam, atkarīga visas mūsu Zemes rītdiena. Un, nevarēdams uzņemties tik briesmīgu atbildību, Toda stāv kā sastindzis — viņš vairs nespēj pavērt lūpas. «Bet ko jūs, cilvēki, atbildētu Goemonam?» autors jautā romānā izskaņā. Šāds nobeigums, kas apelē pie lasītāja sirdsapziņas, ir visai simptomātisks. Tādu pašu paņēmienu izmanto, piemēram, arī Komacu amata brālis rakstnieks Kobo Abe stāstā «Gluži kā cilvēks». Arī Abes stāsta galvenais varonis, kad viņam jāpieņem svarīgs lēmums, ilgi un mokoši klusē, nespēdams neko atbildēt, un tāpat griežas pie lasītāja pēc padoma. «… Es par katru cenu gribu tikt skaidrībā, lūk, par ko. Kas patlaban ar mani notiek? Vai tā ir realitātes uzvara pār fantastiku? Vai fantastikas uzvara pār realitāti? Es jautāju jums, kam vēl saglabājies veselais saprāts: kur jūs patlaban atrodaties? Reālajā vai fantastikas pasaulē?» Gan Komacu, gan Abe no visas sirds vēlas iekustināt savu lasītāju smadzenes, aktivizēt viņus, iesaistīt aktuālāko mūsdienu problēmu atrisināšana. Krājumā iekļauts ne tikai Sakjo Komacu romāns «Rītdienas nolaupītāji», bet ari divpadsmit viņa stāsti, kas ļoti atšķirīgi un nevienādi savu māksliniecisko vērtību ziņā. Visrūpīgāk, liekas, izstrādāts stāsts «Dūmu ziedi», kurš visvairāk atbilst zinātniskās fantastikas likumībām un uzrakstīts elēģiskā, klusinātā manierē. Arī tajā ir runa par «nolaupītājiem» — rupjš tirgonis no planētas Zeme piespiež mazās planētas Falfa iedzīvotājus atklāt Zemes iedzīvotājiem dūmu glezniecības noslēpumus. Sī smalkd un daiļā māksla — daudzu gadsimtu laikā veidojušās falfiešu civilizācijas auglis — kļūst par spekulācijas un protams, profanācijas objektu; atrauta no dzimtās augsnes, tā ātri izvirst. Neviļus nāk prātā paralēle: Rietumu bizness postoši ietekmē un līdz ar to bīstami apdraud seno savdabīgo japāņu mākslu. Vai tieši to nevēlas pateikt Komacu? Iznīcinoši sarkastisks ir stāsts «Projekts likumam par kukuļņemšanu». To tikai nosacīti var pieskaitīt zinātniski fantastiskajai literatūrai, drīzāk tas ir feļetons par aktuāliem notikumiem. Par ciņu ar korupciju jeb, kā japāņi saka, «ar melno mākoni» diendienā raksta japāņu prese, un šī tēma ne vienreiz vien atspoguļota arī laikrakstu pirmajās lappusēs. Taču… nekas jau nemainās — kapitālistiskas demokrātijas vēža slimība joprojām grauž Japānas organismu. Komacu nelielajā novelītē visai asprātīgi parāda «korupcijas demokratizēšanos». Komacu ļoti mīl paradoksus. Par to var pārliecināties, izlasot stāstu «Nezvēru iznīcināšana». Japāņu folklorā atrodama pasaka par puisēnu Momotaro (puisēns-persiks), kas radies no persika. Kad Momotaro izaudzis liels, viņš dodas cīņā pret ļaunajiem spēkiem, kas apspiež mierīgos zemkopjus. So Japānā plaši pazīstamo sižetu Sakjo Komacu izmanto stāstā «Pasaka». Rakstnieks pasakā attēlotos notikumus pārceļ fantastikas pasaulē. Japāņu prese bieži raksta ari par mazajiem uzņēmumiem, kuri bankrotē, nespēdami konkurēt ar lielajām haizivīm; nereti avāriju cietušais sīktirgonis vai fabrikantiņš noslēdz rēķinus ar dzīvi, ielaizdams sev lodi pierē vai arī mezdamies zem elektriskā vilciena. Arī Marujama stāstā «Dienu pirms bankrota» nonācis bezdibeņa malā, taču pēdējā brīdī viņu izglābj velns. Paradoksāli ir tas, ka velns nenovērš pašu bankrotu, tikai liek nebeidzami turpinaties dienai pirms bankrota. gan šajos, gan pārējos darbos Komacu mobilizē visu savu neiznīkstošo fantāziju, lai arvien jaunā skatījumā, oriģinālā rakursā parādītu Japānas šodienu. Rakstnieks uzskata, ka tas ir viņa pilsoņa pienākums. Un tāpēc Komacu ciena ne tikai Uzlēcošās saules zemē, bet arī tālu aiz tās robežām. D. Dubrovskis |
Komacu Sakje | ||
RUNĀJOŠĀ MAŠĪNA
DZEIMSS KRISS, vācu rakstnieks RUNĀJOŠĀ MAŠĪNA |
KRISS DZEIMSS , | ||
Őrség! Őrség!
Ez az a hely, ahová a sárkányok elmentek. Itt hevernek.. nem holtan, nem álomban, hanem... szunnyadóban. És bár az általuk elfoglalt tér nem olyan, mint a normális tér, azért szorosan összezsúfolódnak. Esetleg emlékeztethetnek téged egy doboz szardíniára, már ha azt gondolod, hogy a szardíniák óriásiak és pikkelyesek. És, föltehetőleg, valahol akad egy konzervnyitó… Серия: Korongvilág |
Pratchett Terry | ||
Rodzimy się z umarłymi
Robert Silverberg jest jednym z najczęściej nagradzanych współczesnych pisarzy science fiction. Umiejętnie łączy w swojej twórczości motywy fantastyczne z filozoficznymi. W prezentowanej powieści wykorzystuje wątki religijne z „Apokalipsy św. Jana”. Książka składa się z trzech części. W pierwszej przedstawia historię głęboko zakochanego męża, który poszukuje kontaktu ze swoją zmarłą, a zarazem ożywioną żoną. Część druga to historia Tomasza Proroka, głoszącego nadejście końca świata. Wątek trzeci stanowią losy Martina Ballingera, genialnego artysty, który ponownie odkrywa swe zdolności poprzez konfrontację ze śmiercią. |
Silverberg Robert | ||
Ring of fire II | Flint Eric | ||
Return Engagement
What was Nazism doing in America in the l980s? A lot. Jack-booted stormtroopers. Mobs howling for racial purity. And on the podium a man ranting and raving and holding his followers spellbound as swastika flags waved above them. Out of what hellish depth of the past had the hideously scarred man who called himself Herr Fuhrer Blutsturz emerged..with his artificial limbs that gave him superhuman strength..with his voluptuous blonde assistant Ilsa who seduced what he couldn't destroy..and with his burning desire to kill Dr. Harold W. Smith, head of the top-secret U.S. Agency CURE, even if he had to rip America into bloody shreds to do it? Remo and Chiun had to find the answer to this monstrous mystery and the antidote to this irresistible evil. But first they had to find a way to stop battling each other and stay alive long enough to do it... Серия: The Destroyer |
Murphy Warren, Sapir Richard | ||
Rain of Terror
Chicken Little was Right! Well, maybe the sky wasn't falling-but something was falling from the sky. Something that stunned America's scientists, stupefied America's security forces, and sent the new U.S. President miles underground to dodge the hellish hailstorm of unidentified falling objects. What was this infernal armada of UFO's? And who could stop it as it shattered one city after another? The only answer in America's arsenal was Remo and Chiun-as they shot into action against a mad dictator who stopped at nothing and a smart computer than knew all the answers..including the secret of how to outwit the wise and wily Chiun and destroy the indestructible Destroyer. Серия: The Destroyer |
Murphy Warren, Sapir Richard | ||
Restless Wind
Ranger Blueeyes swore an oath to the Navajo and was duty bound to protect his people. Blessed with the golden eagle as his spiritual brother, the proud warrior had the ability to soar and overcome every obstacle. He would need those powers even more now with the Brotherhood under attack-and one very tiny woman as the only defense. Anglo schoolteacher Dana Seles survived an unspeakable crime on the Navajo Nation and could expose a traitor within the tribe. Ranger had to convince Dana to cooperate with his investigation if he was to save her and defend his honor. But would the task be threatened by a building physical attraction gaining gale force? |
Thurlo ée | ||
Ravensoul Серия: Legends of the Raven | Barclay James | ||
Rabid
Taylor and Carl Mitchell are brothers who have taken wildly divergent paths in life. But when a mysterious virus transforms most of the Earth’s population into bloodthirsty lunatics, they must learn to trust each other and work together in a dangerous new world where the slightest misstep could lead to the ultimate consequence. The brothers must face their innermost fears and confront loss as they try to survive the long journey home. But will anyone be there waiting for them? Sometimes there isn’t a happy ending. |
Bouchard J W | ||
Rabid
Taylor and Carl Mitchell are brothers who have taken wildly divergent paths in life. But when a mysterious virus transforms most of the Earth’s population into bloodthirsty lunatics, they must learn to trust each other and work together in a dangerous new world where the slightest misstep could lead to the ultimate consequence. The brothers must face their innermost fears and confront loss as they try to survive the long journey home. But will anyone be there waiting for them? Sometimes there isn’t a happy ending. |
Bouchard J W | ||
Rzeźnik drzew
Kozacy, Chińczycy, Arabowie, archeolodzy, degeneraci, nekromanci, terroryści, opozycjoniści, a nawet Obcy – tak przedziwny kalejdoskop bohaterów pojawia się w dwunastu opowiadaniach z najnowszego zbioru Andrzeja Pilipiuka „Rzeźnik drzew”. Jest śmiesznie, strasznie, poważnie, a bywa też refleksyjnie. Czyli – jak zwykle u Pilipiuka – rozrywka przez duże „R”, na bardzo dobrym, literackim poziomie. Andrzej Pilipiuk to jeden z najbardziej poczytnych polskich pisarzy młodego pokolenia. Archeolog z wykształcenia, debiutował jeszcze w studenckich czasach na łamach „Fenixa” opowiadaniem „Hiena” (1996r.), otwierającym cykl opowieści o Jakubie Wędrowyczu – degeneracie, bimbrowniku i egzorcyście. Ten dość niezwykły bohater zyskał ogromną sympatię czytelników, nie tylko zresztą w Polsce. Do dziś ukazało się ponad 60 opowiadań o egzorcyście – amatorze, zebranych w pięciu tomach: „Kroniki Jakuba Wędrowycza”, „Czarownik Iwanow”, „Weźmisz czarno kure…”, „Zagadka Kuby Rozpruwacza” i „Wieszać każdy może”. Każdy z nich okazał się bestsellerem, a Andrzej Pilipiuk stał się jednym z najbardziej poczytnych pisarzy. W ciągu ostatnich siedmiu lat zyskał też sławę jednego z najbardziej twórczych. Jest m. in. autorem trylogii o alchemiku Sędziwoju, kuzynkach Kruszewskich i księżniczce Monice („Kuzynki”, „Księżniczka”, „Dziedziczki”), trylogii „Norweski dziennik” („Ucieczka”, „Obce ścieżki”, „Północne wiatry”), a także… kilkunastu tomów kontynuacji przygód Pana Samochodzika. Z racji na tą wyjątkową kreatywność Pilipiuk sam siebie określa – z przymrużeniem okaz – mianem „Wielkiego Grafomana”. Oczywiście grafomania jest grzechem, o który nie sposób Pilipiuka posądzać. Wszystkie jego książki, stojące na bardzo dobrym, literackim poziomie, cechuje wyjątkowa staranność językowa. Przy tym Andrzej Pilipiuk jest znakomitym gawędziarzem, mistrzem krótkiej formy, historyjek z niespodzianką, dreszczykiem i humorem. „Rzeźnik drzew”, trzeci po „Czerwonej gorączce” i „2586 krokach”, zbiór opowiadań jest tego najlepszym dowodem. Książka, która ukazała się przed kilkoma dniami nakładem wydawnictwa „Fabryka Słów”, powinna być oznaczona przez wydawcę specjalną sygnaturą: „Uwaga, czasopożeracz! Wciąga!”. Podobnie jak większość „pilipiuków” czyta się z dużą przyjemnością, a oderwać się bardzo trudno. W „Rzeźniku drzew” dostajemy mieszankę praktycznie wszystkich odmian literatury fantastycznej – czarną humoreskę („Szkolenie”), horror a’la King („Poddasze”, „Serce kamienia”), fantastykę historyczną („Sprawa Filipowa”), czy quasi fantasy („Połoz”). Nie zabrakło oczywiście ulubionych przez Pilipiuka motywów – podróży w czasie, egzorcyzmowania złych duchów, czy archeologów natrafiających na mroczne tajemnice. Osobiście, za najlepsze ze zbioru uznaliśmy trzy opowiadania: „Serce kamienia”, „Bunt szewców” i „Teatralna opowieść”, ale pozostałe również trzymają wysoki poziom. Dodatkową zaletą lub wadą – w zależności od upodobań czytelnika – „Rzeźnika drzew” jest kompletny brak Jakuba Wędrowycza. Choć miłośnicy tej postaci mogą być spokojni – na forach internetowych Andrzej Pilipiuk obiecał, że egzorcysta – bimbrownik na pewno jeszcze powróci. |
Pilipiuk Andrzej | ||
Ring
Michael Poole’s wormholes constructed in the orbit of Jupiter had opened the galaxy to humankind. Then Poole tried looping a wormhole back on itself, tying a knot in space and ripping a hole in time. It worked. Too well. Poole was never seen again. Then from far in the future, from a time so distant that the stars themselves were dying embers, came an urgent SOS — and a promise. The universe was doomed, but humankind was not. Poole had stumbled upon an immense artifact, light-years across, fabricated from the very string of the cosmos. The universe had a door. And it was open… Серия: Xeelee Sequence |
Baxter Stephen | ||
Raft
Five hundred years after a handful of human starship travelers got lost in a hostile universe, their descendants are still struggling for survival. As hard as life is on The Raft — a platform remnant of the ship’s hull — it’s even harder in The Belt — a string of shacks circling the iron-rich core of a dead star. Every Belter has heard the story of the legendary starship but most of them don’t believe it. But Rees, a lowly mine-rat, does. He wonders why the sky is angry red instead of the blue his parents remembered. Why food from The Raft gets less and less nutritious. Why fewer and fewer stars form every day. In his quest to find answers, Rees travels from boyhood to manhood, from the outermost edges of his world into its mysterious heart. And along the way he discovers there’s more at stake than his simple curiosity: life in his enigmatic universe is about to become impossible… Серия: Xeelee Sequence |
Baxter Stephen |